Ak, mans Tēvs!
Garīgās dziesmas, 180
1. Ak, mans Tēvs, kas mūžam dzīvo Slavas pilnā augstībā, Kad es atkal atgriezīšos Tava vaiga tuvumā? Teic, vai gars mans kādreiz mita Tavā svētā mājoklī? Vai kopš pirmsākuma augu Tavas rokas pavēnī?
2. Mani Tu ar cēlu mērķi Uz šo Zemi sūtīji, Atmiņas par debess dzīvi, Seniem draugiem izdzēsi. Tomēr bieži Gars man pačukst: „Esi šeit tu svešinieks!“ Sirds man sajūt — lejup nācis Es no debess augstumiem.
3. Saukt par Debess Tēvu Tevi Man caur Garu tika dots. Kādēļ tā, es uzzināju, Kad Tavs Vārds bij’ atjaunots. Vai Tu vientuļš augšā mīti? Nē, tas skaidri saprotams! Patiesība nemainīga — Debesīs ir Māte man.
4. Kad no dzīves atvadīšos Un no visa laicīgā, Vai gan, Tēvs un Māte, ļausiet Man Jūs satikt augstībā? Būšu paveicis es visu, Ko man kādreiz uzdevāt. Tēvs un Māte, ļaujiet palikt Ar jums kopā mūžībā!